"Bēres Slobodā" Vika Eksta

«Pirms padsmit gadiem nomira mana vectante Zoņa. Toreiz nesen kā sāku fotografēt un sajūsminājos par Magnum foto aģentūras lielajiem klasiķiem - pārsvarā franču un anglosakšu izcelsmes vīriešiem, kuri 1947. gadā izveidotās aģentūras paspārnē veidoja foto stāstus, dokumentējot dzīvi un konfliktus visā pasaulē. Magnum fotogrāfi ieradās notikuma vietās kā neitrāli liecinieki, lai caur saviem objektīviem noraudzītos uz svešām drāmām, tad iesēstos lidmašīnās, nonāktu atpakaļ Parīzē un analizētu iegūtos kadrus, meklējot veiksmīgākās kompozīcijas. Es biju pārņemta ar ideju, ka arī mana dzīves misija ir pēc iespējas objektīvāk dokumentēt dzīvi tādu, kāda tā ir. Apbruņojusies ar 35 mm kameru un dažām melnbaltajām Ilford filmām, devos uz bērēm, domājot par to, kā diez uz tām skatītos Kartjē-Bressons.

Bija februāra sals un sniegi, un viensētai, kurā Zoņa dzīvoja, nevarēja piekļūt ar automašīnu. Uz mājām atnāca mācītājs un cilvēki, kas gribēja atvadīties. Tad zārks un visi sēru vainagi tika iznesti ārā. Procesija uzsāka virzību uz kapiem. Lai tur nogādātu zārku, to vispirms nesa uz rokām, tad pārlika ragavās, kurās bija iejūgts zirgs. Šādi mērojot nomaļāko ceļa posmu, procesija sasniedza vieglāk izbraucāmu vietu, kur jau gaidīja minibuss. Zārks tika iecelts busā un nogādāts līdz kapiem. Tur notika tradicionālais katoļu apbērēšanas rituāls ar lūgšanu lasīšanu, psalmu dziedāšanu, atvadu vārdiem, kapa rakšanu, zārka apbēršanu ar zemi, ziedu un vainagu uzlikšana uz svaigās kapu kopas un radinieku kopbildes uzņemšanu. Autostāvvietā pie kapiem notika simbolisks bēru mielasts, kur aizgājušo pieminēja, uzkožot maizītes un iedzerot pa glāzītei grādīgā.

Bēru rituālu veidojošo darbību uzskaitīšanai ir sausas antropoloģiskas pētniecības noskaņa, kad tiek analizēts, ko tieši kādas konkrētas kultūras cilvēki dara, lai atvadītos no aizgājušā cilvēka un sakārtotu pasauli, kurā palikušajiem būs jāturpina dzīve. Šobrīd šķiet, ka dalība Zoņas bērēs, pieņemot neitrāla novērotāja vēso, analītisko skatienu nevis iesaistītā tuvinieka lomu, bij mans veids kā pacelties pāri nomāktībai un uz laiku atvairīt sēras.»

– Vika Eksta

Izstāde taps sadarbībā ar Rīgas Fotogrāfijas biennāli. Vika Eksta ir latviešu māksliniece, kas savos darbos izmanto fotogrāfiju, kustīgo attēlu, performanci un audiovizuālos arhīvus, apvienojot dokumentālus un fiktīvus vēstījumus. Apguvusi fotogrāfiju pie Andreja Granta un EFTI foto skolā Madridē, ieguvusi maģistra grādu vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā. Vika ir ADC Young Guns, FK Portfolio un Rīgas Fotogrāfijas Biennāles balvas jaunajiem Baltijas fotogrāfiem ieguvēja, nominēta Purvīša balvai. Kopš 2014. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Vikas darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja un privātās kolekcijās Eiropā un ASV.

‍

Par galeriju

Galeriju ALMA 2005. gadā dibināja māksliniece Astrīda Riņķe un mākslas zinātniece Ilva Krišane. ALMA atrodas eleganti pārveidotā padomju modernisma ēkā Tērbatas ielā 64, Rīgā. Pateicoties stikla sienām, kas vērstas uz ielu, skatītājiem izstādes ir pieejamas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. Galerijas misija ir izgaismot reģiona vēsturisko, kultūras un individuālo mākslas specifiku. Koncentrēties uz rūpīgi atlasītiem māksliniekiem un veicināt māksliniecisko jaunradi. Galerijas izejas punkts ir jūra un priedes. Ikviens, kurš ir stāvējis Baltijas jūras krastā un vērojis horizontu, ir piedzīvojis šīs vietas unikalitāti, ko nevar sajaukt ne ar vienu citu.